Video

Transkripts

Klaiņojošās planētas vienas ceļo visumā.

Tās ir atrodamas plašajā, tumšajā telpā starp zvaigznēm.

Vientuļi virzoties caur bezgalīgo tumsu, neviens gaismas stars nesasilda to virsmas,

tādēļ tās ir nolemtas kosmosa stindzinošajam aukstumam.

Tās nekad nav redzējušas gadalaikus, dienas un naktis, kuru dēļ laiks varētu paskriet ātrāk.

Tomēr klaiņojošās planētas varētu nest citas dzīvības formas

uz visiem galaktikas nostūriem.

Kā tas varētu notikt?

Un kādā veidā planēta pārtop par klaiņojošu debess ķermeni?

[Mūzika]

Klaiņojošo planētu vārds tiek piedēvēts dažādiem, stipri atšķirīgiem jēdzieniem.

Piemēram, tādi ir planētveida brūnie punduri - gāzu milži, kas veidojas no jūkošajiem gāzu mākoņiem

un ir mazie, garlaicīgie brūno punduru brāļi.

Tie ir kā neizdevušās zvaigznes,

un nu mēs par tiem pārstāsim stāstīt.

Daudz interesantāks tips ir cietveida planētas, līdzīgas zemei,

kas ir izmestas no savas planētu sistēmas.

Jaunās zvaigžņu sistēmas ir bīstamas vietas,

kur planētu aizmetņi cīnās par pieejamo masu,

pievācot pēc iespējas vairāk izejvielu.

Kaujā par varu tās cita ar citu saduras

vai pietuvojas bīstami tuvu cita citas orbītai.

Ja īpaši masīva planēta ar orbītu tuvojas tuvāk zvaigznei,

tā spēj izmest mazākas planētas ārpus sistēmas.

Bet tikai tas, ka planēta izdzīvojusi nežēlīgo veidošanās procesu,

nenozīmē, ka tā ir drošībā.

Planētu sistēmas jebkurā brīdī var izjaukt garām lidojošas zvaigznes

vai melnie caurumi.

Līdz pat 50% no visām dzimušajām planētām varētu pārvērsties par klejojošiem debess ķermeņiem.

Zinātnieki nespēj vienoties par konkrētu skaitu,

bet ir visai ticams, ka ir vismaz

vairāki miljardi klejojošo planētu tikai vienā pašā Piena ceļā.

Lielāko daļu klejojošo planētu piemeklēs viens un tas pats liktenis,

jo tā kā to zvaigzne ar katru dienu debesīs kļūst arvien sīkāka,

planētu virsmas atdziest līdz -270 grādiem pēc Celsija skalas.

Ja uz tām ir okeāni, tie sasals un kļūs cieti kā pamatiezis.

Arī to atmosfēras noslāņosies līdz pat virsmai un pēc kāda laika sasals.

Bet, lai gan tas izklausās dīvaini,

daži no šiem sasalušajiem tuksnešiem spētu dot patvērumu dzīvībai.

Lai saprastu, kā, iedomāsimies planētu, līdzīgu zemei

tādos rādītājos kā masa un sastāvs.

Ja mēs to novietotu kosmosa dziļumos, kā varētu pastāvēt dzīvība?

Ja mēs izprotam dzīvības rašanās pamatnosacījumus,

tad ir viena obligāta sastāvdaļa - šķidrs ūdens.

Ūdens ir svarīgs, jo tas spēj sajaukt lietas,

gan matēriju, gan enerģiju,

kas ļauj izveidoties interesantiem galaproduktiem -, piemēram, dzīvībai.

Tātad mūsu planētai nepieciešams pietiekami daudz enerģijas,

lai saglabātu vismaz daļu okeānu pietiekami siltus,

kas varētu sastāvēt no šķidra ūdens.

Kaitinošā kārtā aptuveni 99,97% no Zemes enerģijas budžeta sastāv no Saules maksājumiem.

Tātad mūsu iedomātajai, klaiņojošajai planētai vajag strādāt,

izmantojot 0.03% no atlikušā enerģijas daudzuma,

kas tiek iegūts praktiski tikai un vienīgi no tās karstā centra.

Zemes iekšējais kodols ir milzu metāla bumba,

gandrīz tik karsta kā Saules virsma,

kuru apkļauj ārējais kodols, veidots no šķidriem metāliem,

kas ļoti, ļoti lēnām sacietē,

procesā atbrīvojot lielu karstuma daudzumu.

Tikmēr, kamēr norisinās šis process,

mūsu planēta būs ģeoloģiski aktīva,

ar cietajiem un šķidrajiem materiāliem virzoties visapkārt

un pārvadājot enerģiju uz virsmu,

kur to var izmantot kā ģeotermālo enerģiju.

Kamēr katras planētas karstais kodols atdzisīs,

paies miljardiem gadu.

Pietiekami daudz laika, lai kas radītos un attīstītos.

Ir pat viens scenārijs, kas Zemei līdzīgai planētai

pavērtu ceļu uz okeāniem, kas nav sasaluši.

Ja planētai būtu īpaši blīva un augsta spiediena ūdeņraža atmosfēra,

gāze nesasaltu

un varētu ieslodzīt siltumu, kas mēģina izbēgt no planētas,

lai radītu okeānus, kas turpinās līdz pat virsmai.

Un ir vēl viens veids, kā planētai palikt siltai - pavadoņi.

Ja klejojoša planēta sev līdzi nes pavadoni vai pat vairākus,

pietiekami liels pavadonis varētu dot papildu enerģiju sistēmai

caur deformējošiem spēkiem.

Šie spēki katru dienu nedaudz izstiepj un saspiež planētu,

līdzīgi kā mīcot mīklu, lai to saglabātu siltu.

Taču visticamākais scenārijs, lai rastos kosmosā ceļojošas, nozīmīgas dzīvības formas

ir ar zemledus okeāniem

zem kilometru bieza ūdens ledus slāņa.

Un tie nav nekas neiespējams, jo arī mūsu Saules sistēmā ir daži tādi.

Taču kā radības varētu sevi apgādāt pilnīgi tumša, auksta okeāna dzelmē?

Uz Zemes, kur dziļi mūsu okeānos valda pilnīga tumsa,

vulkāniski aktīvās zonās

ir hidrotermālas atveres, tā sauktie “melnie kūpētāji”

Tie izsviež mākoni, kas sastāv no melna materiāla un karsta ūdens,

piedāvājot nemainīgu minerālvielu piegādi no Zemes mantijas.

Baktērijas barojas ar minerālvielām un izdala organiskas vielas,

kas piesaista vēžveidīgos, gliemenes un gliemežus,

zivis, astoņkājus un tārpveida dzīvniekus, kas ir līdz pat 2 metrus gari.

Hidrotermālās atveres ne tikai dod mājvietu neticami daudzveidīgām dzīvības formām,

bet arī ir iespējamā vieta, kur uz Zemes uzsākās dzīvība

pirms miljardiem gadu.

Klejojošas planētas tumšais okeāns, līdzīga notikumu virkne vai vulkāniskā aktivitāte

varētu būt sākuma punkts un pamats

sarežģītām ekosistēmām, kuras tikai tagad spējam iedomāties.

Vēl viens klejojošās planētas okeānu ieguldījums ekosistēmā

ir tas, ka vide ir īpaši stabila.

Biezais ledus slānis to pasargā no dažādiem izmiršanas veidiem,

un, kamēr vien no kodola nākošā enerģija turpina plūst,

nekas diži liels nevar mainīties.

Visticamākās dzīvības formas ir baktērijas un citi mikroorganismi.

Bet ar laiku

daudz sarežģītāki citplanētiešu radījumi varētu baroties no mazākajiem un izdzīvot.

Nav izslēdzams arī fakts, ka šādā vidē varētu rasties inteliģentas radības.

Ja tā notiktu, tās uzsāktu savu dzīvi visai dīvainā pasaulē.

Iežogotas starp necaurejamu, akmens cietu ledu augšpusē

un pamatiezi apakšā.

Bez neviena auga, kas spētu uzkrāt zvaigžņu enerģiju,

nebūtu ne koka, ne eļļas, ne arī ogļu.

Ja pat būtu, nav tā, ka tu varētu kurināt ugunskuru okeāna dzelmē.

Bez šīs enerģijas metālus nekad nevarēs pārvērst noderīgās lietās.

Mūsu inteliģentie citplanētiešu draugi nekad neizlauzīsies cauri ledum.

Viņi nekad nesapratīs, ka ir tāda vieta kā ārpuse,

un nodomās, ka viņu mazā pasaule ir viss, kas eksistē.

Miljoniem paaudžu dzīvotu un mirtu šajos tumšajos okeānos,

nepamanot neticami lielo visumu virs ledus.

Līdz brīdim, kad planētas kodols atdziest

un dzīvība izgaist.

Un kad okeāni pilnīgi sasals,

kultūru un ekosistēmu atlikumi

būs ieslodzīti ledainā kapā uz mūžu.

Ja par to padomā, varbūt labāk par to neuztraukties.

Bet šis uzskats ir satraucošs un aizraujošs.

Visums varbūt mudž no dzīvības,

kas ieslodzīta uz planētām, kuras nav iespējams pamest.

Pasaules kā šī varētu bieži palidot garām Saules sistēmai, mums pat nezinot.

Varbūt vienu dienu, tālā nākotnē

cilvēki spers kāju uz vienas no šīm sasalušajām pasaulēm

un mēģinās teikt “sveiki”.

Labi, tātad mēs mīlam drūmus nākotnes scenārijus,

bet atceļosim atpakaļ tagadnē, lai saņemtu citu pārsteigumu.

Daudzi no jums vēlas zināt, kā mēs veidojam savus videoklipus,

tādēļ mēs par to izveidojām videoklipu.

Kurzgesagt apvienoja spēkus ar Skillshare,

mūsu iecienītāko tiešsaistes mācību kopienu satura veidotājiem,

lai izveidotu trīsdaļīgu mācību stundu videoklipu sēriju, kur jūs varat iemācīties

mūsu unikālo animēšanas stilu, izmantojot ainas no mūsu videoklipiem.

Bet mēs šeit neesam vienīgie, kas spēj ko ieteikt vai parādīt trikus.

Dalība Skillshare Premium sniedz jums neierobežotu piekļuvi vairāk nekā 25000 mācību stundu,

lai apgūtu dažādas iemaņas, kā scenārija rakstīšanu, dizainu un animēšanu

no ekspertiem, kuri pārzina savu jomu.

Dalība Premium izmaksā tikai 10 $ mēnesī.

Bet esam sagatavojuši dāvanu,

pirmie 1000 cilvēki, kas izmantos saiti aprakstā,

iegūs bezmaksas divus pirmos mēnešus

Ja tu vienmēr esi vēlējies redzēt, kā mēs animējam mūsu videoklipus,

un iemācīties to pats,

šī ir tava iespēja.

[Tulkojis un subtitrus sagatavojis Ričards K.]