Video

Transkripts

Trīs iemesli kādēļ mums vajadzētu turpināt izmantot atomenerģiju.

1. Atomenerģija glābj dzīvības

2. gadā NASA veiktais pētījums ir pierādījis, ka atomenerģija ir novērsusi

aptuveni 1,8 miljonus nāvju.

Pat, ja tiek ieskaitītas cilvēku dzīvības Černobiļā un Fukušimā.

Atomenerģija ieņem pēdējo vietu sacensībā “nāves pret saražotajām enerģijas vienībām”.

Kaut arī atomatkritumi ir ļoti toksiski, tie parasti tiek kaut kur glabāti.

Kamēr fosilā kurināmā toksiskie blakusprodukti tiek izpumpēti gaisā,

kuru mēs elpojam katru dienu.

Tātad, vienkāŗši samazinot fosilo kurināmo daudzumu, esam izvairījušies no neskaitāma vēža

vai plaušu slimību daudzuma.

Ja ir iespēja izvēlēties starp lielu daudzumu kaitīgu materialu ielikšanu dziļā bedrē un

ļoti, ļoti lielu daudzumu kaitīgu vielu izpūšanu atmosfēra,

pirmais šķiet loģiskāks.

Kaut arī atomenerģija šķiet daudz bīstamāka.

Atsevišķi katastrofu gadījumi paliek mūsu atmiņās, kaut arī ogles un nafta nogalina klusām.

Tas ir tā pat kā nāvju attiecība starp lidmašīnām un mašīnām.

Pat labākajā scenārija, tas prasītu kā minimums 40 gadus, lai mēs pārietu

uz 100% atjaunojamu enerģiju.

Tātad, tik ilgi kamēr turpināsim izmantot fosilos kurināmos, atomenerģija glābs

daudz vairāk dzīvības, kā iznīcinās.

2. Atomenerģija samazina CO2 izmešus.

Atomenerģija, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga dabai

klimata izmaiņu ziņā, nekā fosilā degviela, kas ir mūsu galvenais enerģijas avots.

Kopš 1976. gada, aptuveni 64 gigatonnas siltumnīcas efekta gāzu

nav izlaistas atmosfēra, pateicoties atomenerģijai.

Un līdz 21.gs. vidum šis cipars varētu palielināties par vēl papildus 80-240 gigatonnām.

Cilvēces enerģijas patēriņš pakāpeniski palielinās.

Atsaucoties uz ASV valdības pareģojiem, Ķīna vienpresonīgi izmešu skaitu palielinās par papildus 600-MW

ogļu enerģijas ražotņu katras 10 dienas, nākamo 10 gadu garumā.

Ķīna jau šobrīd sadedzina 4 miljardus tonnu ogļu katru gadu.

Ogles ir lētas, relatīvi bieži atrodamas un tām ir viegli piekļūt.

Kas nozīmē, ka maz ticams, ka cilvēce tās tuvākajā laikā pārstās izmantot.

Atomenerģija, iespējams, ir vienīgais variants, kā samazināt klimata izmaiņu efektu

un novērst katastrofālo, cilvēku rādīto, globālo sasilšanu.

Salīdzinoši ar citiem variantiem, atomenerģija ir relatīvi nekaitīga.

Tātad, pat, ja tā ir laba ideja neizmantot atomenerģiju ilglaicīgiem plāniem,

tas varētu būt labs risinājums, tuvākajiem 100 gadiem,

salīdzinoši ar alternatīvām.

3. Jaunas tehnoloģijas

Varbūt tehnoloģija spēs atrisināt atomatkritumu un nedrošu atomelektrostaciju problēmas.

Līdz šim izmantotajās atomelektrostacijās tiek pārsvarā izmantota novecojusi tehnoloģija.

Jo kodolinovācijas beidzās ar 1970. gadu.

Pastāv modeļi, piemēram, torija reaktors,

kurš spētu pavisam atrisināt problēmu.

Torijs ir bieži sastopams un grūti pārvēršams atomierocī,

kā arī līdz pat divām pakāpēm mazāk izšķērdīgs, salīdzinājumā ar šībrīža atomreaktoriem.

Kā arī atkritumu materiāls varētu būt kaitīgs tikai dažus gadsimtus

salīdzinājumā ar dažiem gadu tūkstošiem.

1 torija tonna spētu saražot tik pat lielu daudzumu enerģijas,

kā 200 tonnas urāna vai 3.5 miljoni tonnu ogļu.

Tātad tik ilgi, kamēr 100 procentīgi nezinām vai alternatīvā atomenerģijas tehnoloģija

spēs turēt līdzi solījumiem, vai mums nevajadzētu vismaz veikt vairāk pētījumu,

pirms atsakāmies no iespējas atrisināt daudzas mūsdienu cilvēces problēmas?

Tas nebūs viegli, bet vai tas mūs agrāk ir apturējis?

Tātad, vai mums vajadzētu izmantot atomenerģiju?

Jebkurā varenā cilvēces centienā pastāv riski

un mums jāveic gudra izvēle, tā vietā, lai paļautos uz intuīciju.

Ja vēlies dzirdēt argumentu otru pusi vai

īsu ieskatu atomenerģijā, spied šeit