Vai ES ir demokrātiska? Vai tavai balsij ir nozīme? ｜ Kurzgesagt

Video

Transkripts

Būt eiropas savienības iedzīvotājam,

nozīmē, ka daudzus mūsu dzīves aspektus

regulē dīvaina būtne

Liekas ka milzīga birokrātija veido izvēles mūsu vietā.

Daudzi eiropieši domā,

ka viņu balss netiek ņemta vērā ES vēlēšanās,

un ka Eiropas Savienība nav demokrātiska.

Bet cik demokrātiska ir Eiropas Savienība?

Un vai tava balss vēlēšanās, tiešām kaut ko maina?

Demokrātiskās valstīs,

publiskas politikas pamatā ir tautas vēlmes.

Bet tauta

nav īpaši saskaņota lieta.

Neskaitāmi daudz grupu cīnās par varu,

lai izveidotu likumus un noteikumus, kas nāk par labu tām.

Strādājošā demokrātijā,

ir vairākas pārbaudes un līdzsvari,

kam būtu jāveido godīga vide

kur šīs cīņas var notikt.

Termiņi neatļauj pusēm pārāk daudz dominēt.

Bet šis viss beidzās pie mūsu robežām.

Starptautiskā politika nav demokrātiska,

bet gan anarhiska.

Neviena centrālā vara nav pietiekami spēcīga, lai nodrošinātu godīgumu, vai īstenotu likumus.

Tāpēc vienīgais likums ir stiprākās anarhijas ļaunums

Tāpēc, lielākajā daļā cilvēces vēstures,

spēcīgas valstis ņēma ko vien vēlējas no citām,

ar izspiešanu, vai vardarbību.

Pēc otrā pasaules kara,

tika izveidota Apvienoto Nāciju organizācija, lai izbeigtu šo anarhiju,

ieviešot likumus, kas norāda, kā valstīm vajadzētu uzvesties.

Bet, tā kā Apvienotajām Nācijām nav īpaši liela vara,

un tās dalībniekiem parasti ir konfliktējošas intereses,

tās parasti, zolīdi, ignorē.

Eiropas savienība ir konstrukcija, kas cenšas izveidot likumus un noteikumus, tās dalībvalstīm,

kas ir pieņemami,

tāpēc, ka Eiropas Tiesa spēj pieņemt saistošus lēmumus.

Sākotnēji,

Eiropas Savienība tika izveidota lai garantētu mieru,

starp Eiropas dalībvalstīm,

un labklājību visam kontinentam.

Tas, pie reizes, ir arī mēģinājums iegūt starptautisku varu, tās dalībvalstīm.

Tā ir kā supervalsts,

kura vēlas būt demokrātiska un leģitimēta, visiem tās pilsoņiem.

Lai to paveiktu,

tai ir jāatrisina problēmas ar dažādiem dalībniekiem, kas vēlas dažādas lietas.

Tikai tās dalībnieki ir valstis ar stipri atšķirīgam prioritātēm.

Tad, kā tas viss strādā?

Tā kā Eiropas Savienība ir neiedomājami sarežģīta,

un politiķi ir briesmīgāki nekā zinātnieki ar nosaukumiem,

mēs visu vienkāršosim

un izlaidīsim daudz detaļu.

Jūs varat padziļināti izlasīt un atrast izskaidrojumus, mūsu Avotu Dokumentā.

Labi, ja tu vēlies izveidot demokrātisku savienību,

kas veidota no neatkarīgām nācijām,

Tev ir divi varianti.

Pirmais:

Ļauj visiem ievēlēt nacionālus politiķus,

kuri tad veido izvēles, priekš Savienības, kopā.

Vai, otrais:

Ļauj katram iedzīvotājam balsot

par patstāvīgu institūciju,

kas var veidot saistošus lēmumus.

Abām pieejām ir savas novirzes un trūkumi,

un ES palika ar abu veidu kombināciju.

Tālāk, pie Eiropas Tiesas,

ir četras galvenās institūcijas, par kurām mēs šodien runāsim.

Eiropas Padome,

kas sastāv no dalībvalstu valdību vadītājiem vai valstīm.

Eiropas Savienības Padome,

kas sastāv no dalībvalstu ministriem.

Trešā, ir Eiropas Komisija

kas, faktiski, ir ES valdība,

kurā ir pa vienam pilnvarotajam, katrai dalībvalstij

Visbeidzot, Eiropas Parlaments.

Parlaments ir vienīgā ES daļa,

kuru ievēlat jūs, dārgais pilsoni,

Eiropas vēlēšanās.

Principā visas šīs ES iestādes nāk no jūsu tiešas vai netiešas balsošanas,

neatkarīgi no tā, vai tās ir valsts vai ES līmenī.

Bet dažas ir nozīmīgākas, nekā citas.

Piemēram, tu balso par savas valsts pārstāvi

un piedalies nacionālas valdības izveidē,

kuras vadītājam ir vieta Eiropas Padomē.

Šie līderi izvēlas ES Komisijas prezidentu un komisārus,

kurus, ar laiku, apstiprina ES Parlaments.

Tādēļ šī ir tā kā netieša demokrātija.

Tu neievēlēji Komisiju,

bet tu balsoji par cilvēkiem, kuri to iecēla

un tiem, kas to apstiprināja un kontrolē.

Tātad faktiski 2,5 no 4 galvenajām Eiropas Savienības iestādēm

ir atkarīgas no dalībvalstu valdībām.

Bet, tādēļ ka jūs, kā pilsonis varat balsot tikai par Eiropas Parlamentu,

jautājums ir:

“Cik daudz varas tam ir?”

Cik nozīmīga ir tava balss?

Eiropas Parlamentam, sākumā, bija ļoti maza nozīme,

bet tas ir palicis arvien spēcīgāks, pēdējo divdesmit gadu laikā.

Mūsdienās, tam ir jāapstiprina jauni likumi,

kas var būt saistoši dalībvalstīm.

Tas arī lemj, kā ES budžets tiek izmantots

un par starptautiskajiem līgumiem.

Šis viss dara parlamentu ļoti spēcīgu

un tādējādi jūsu balsi, ļoti ietekmējošu,

pat internacionālā līmenī.

Salīdzinājumā ar valstu parlamentiem, joprojām trūkst viena nozīmīga vara.

ES parlaments oficiāli nevar pieņemt likumus pats par sevi,

kas parasti ir argumenta pamatā, ka ES nav pietiekami demokrātiska

un ka Eiropas parlamentam vajadzētu dot vairāk varas.

Pašlaik, dalībvalstu valdības, pa lielam, kontrolē ES.

Lielāka pilnvaru piešķiršana Parlamentam padarītu ES kopumā demokrātiskāku,

bet tas arī samazinātu pilnvaras, tās dalībvalstīm

Pašlaik nav skaidrības, kurš piegājiens ir labāks.

Galu galā, dalībvalstīm un mums, kā pilsoņiem, ir jāizlemj, kā Eiropas Savienībai vajadzētu attīstīties.

Labi, vai mēs šeit varētu izdarīt secinājumus?

Kopumā, ES nav tik demokrātiska kā vairums tās dalībvalstis.

Bet, tā ir demokrātiska.

Ja jums nepatīk lēmumi, ko tā veido,

piemēram, par autortiesībām,

Jūs varat uzmeklēt, par ko jūsu pārstāvji balsoja un izbalsot viņus.

Cīņa, lai to padarītu demokrātiskāku,

ir cieši saistīta ar to, kam ir vara pār ko.

ES turpina mainīties.

Jūs, dārgo pilsoni,

nevien balsojat par līdzšinējām politikām,

bet arī par to, kā sistēma izskatīsies nākotnē.

Ir daudzas partijas un politiķi, kas sola padarīt ES Parlamentu,

un tādējādi jūsu balsi, spēcīgāku.

Daudzi citi vēlās to paturēt tā, kā ir,

vai pat padarīt vājāku.

Jums ir jāizlemj,

kas, jūsuprāt, ir labāk Savienības nākotnei.

Pašlaik ES ir vienlīdz svarīgi, lai jūs balsotu par pašu valdes locekļiem,

jo šie ir cilvēki, kuriem pašlaik ir vislielākā vara ES.

Viedkolis.

Arī mājās ES bieži tiek izmantota kā grēkāzis.

Politiķiem, it īpaši pirms nacionālām vēlēšanām,

patīk izlikties, ka Eiropa ir visvarena

un sajauc noteikumus un likumus, pār valdībām un pilsoņiem.

Lai gan bieži viņi bija atbildīgi par to, ko darīja ES.

Demokrātija ir kaitinoša un sarežģīta,

un, nereti, ļoti garlaicīga.

Un tas ir izteiktāk ES,

nekā tās dalībvalstīs

Bet, balsojot un rūpējoties par to, kā veidojās un izmainās mūsu politiskās institūcijas,

ir viena no visspēcīgākajām lietām, ko mēs, kā pilsoņi, varam darīt.

Pēdējos gados ir pierādīts, ka vēlēšanās var notikt neiedomājamas lietas.

Mums ir jāizlemj, vai mēs vēlamies būt aktīva daļa šī procesa.

Ja mēs nepiedalīsimies šajā cīņā par varu, kas ir politika, citi gan piedalīsies.

Un mums var nepatikt, ko viņi izvēlās mūsu vietā.

Tādēļ, ka Eiropa ir mums nozīmīga tēma,

mēs tulkojām šo video tik eiropiešu valodās, cik iespējams.

Daži eiropiešu “Jūtūberi” to iztulkoja

un augšupielādēja to savos kanālos.

Paldies, tev, Funk,

un visiem pārējiem, kas mums palīdzēja.

Jūs varat atrast sarakstu ar visām valodu versijām, video aprakstā.