Video

Transkripts

Starptautiskā banku sistēma ir mīkla.

Ir vairāk nekā 30,000 dažādas bankas visā pasaulē

un tām ir neticamas summas aktīvus.

Top 10 bankas vien veido aptuveni 25 triljoni ASV dolāri.

Šodien, bankas var likties ļoti sarežģītas

bet sākotnēji, ideja bija, lai padarītu dzīvi vienkāršāku.

11. gadsimtā Itālijā bija Eiropas tirdzniecības centrs

Tirgotāji no visas kontinenta tikās tirgot savas preces.

Bet bija viena problēma:

pārāk daudz valūtas apgrozībā.

Pisā, tirgotājiem bija jānodarbojas ar septiņiem dažādiem monētu veidiem

un bija jāmaina savu naudu pastāvīgi.

Šo maiņas darījumiem, kas parasti notika ārā uz soliņiem,

tas ir no kurienes mes dabūjam vārdu “Banka”

No vārda “banco,” kas Itāliski nozīmē soliņš

Briesmas ceļojumā, viltotas naudas, un grūtības saņemt aizdevumu

cilvēkus dabūja domāt.

Tas bija laiks, jaunam biznesa modelim.

Lombarda brokeri sāka dot kredītu uzņēmējiem,

bet Dženovas tirgotāji izstrādāta bezskaidrās naudas maksājumus.

Banku tīkli izplatījās visā Eiropā pasniegdamas kredītu,

pat baznīcai vai Europas karaļiem.

Kā ar šodienu?

Īsumā, bankas ir riska pārvaldības biznesā

Šī ir vienkāršota versija, kā tā darbojas.

Cilvēki tur savu naudu bankās un iegūst mazo intresi.

Banka izmanto šo naudu un izdod to ārā pie daudz augstākām procentu likmēm.

Tas ir aprēķinātais risks, jo daži no aizdevējiem būs noklusējuma uz to kredītu.

Šis process ir būtisks priekš mūsu ekonomikas sistēmas ,

jo tā nodrošina līdzekļus, lai cilvēki varētu iegādāties lietas, piemēram, māju,

vai rūpniecībai, lai paplašinātu savu biznesu un augt.

Tātad bankas vāc līdzekļus,kurus nelieto noguldītājs

un pārvērš tos fondos kk sabiedrība var izmantot, lai darītu lietas.

Citi ienākumu avoti bankām ietver

pieņemt taupīšanas noguldījumus, kredītkartes uzņēmumu, kas pērk un pārdod valūtu

glabātājs biznesa, un skaidras naudas pārvaldības pakalpojumi.

Galvenā problēma ar bankām mūsdienās ir

ka daudzi no viņiem ir atteikušies no savas tradicionālās lomas

sniedzējiem ilgtermiņa finanšu produktu par labu īstermiņa ieguvumiem

kas nes lielāku risku

Finanšu uzplaukuma laikā, vairums lielākās bankas pieņēma finanšu

konstrukcijas, kas bija tik tiko saprotamas un

darīja paši savu apmaiņu lai taisītu ātru naudu

un nopelnīt to vadītājiem un tirgotājiem miljoniem prēmijas.

Tas bija nekas īstermiņa no azartspēlēm

un bojāja visu ekonomiku un sabiedrību.

Tāpat atpakaļ 2008,

kad bankas, piemēram, Lehman Brothers deva kredītu būtībā ikvienam, kas

gribēja nopirkt māju

un tādējādi nodot bankā ārkārtīgi bīstama riska pozīcijas.

Tas noved pie sabrukuma mājokļu tirgū ASV un Eiropas daļās

izraisot akciju cenas strauji kristies,

kas galu galā noved pie pasaules banku krīzes

un vienas no lielākajām finanšu krīzēm vēsturē.

Simtiem miljardu dolāru iztvaikoja.

Miljoniem cilvēku zaudēja darbu un daudz naudas.

Lielākā daļa no pasaules lielākajām bankām nācās maksāt miljardiem naudas sodu

un baņķieri kļuva daži no vismazāk uzticamajām profesijām.

Us valdība un European Unipn vajadzēja salikt kopā milzīgas

sanācijas paketes iegādāties sliktos aktīvus un apturēt bankas no bankrota.

Jauni noteikumi tika stājušies spēkā, lai reglamentētu banku biznesu. .

tika ieviesti obligātie bankas ārkārtas fondi

absorbēt triecienus, ja cita finanšu krīzi.

Bet pārējie gabali grūts jauno tiesību aktu tika sekmīgi bloķēja banku vestibilā.

Šodien, citi modeļi nodrošinot finansējumu gūst zemes ātri,

piemēram, jaunas investīciju bankām, kas iekasēt ikgadēju nodevu un nav saņemt komisijas naudu par pārdošanu,

tādējādi nodrošinot motivāciju rīkoties interesēs saviem klientiem.

Vai krājaizdevu: iniciatīvas sadarbībai, kas tika izveidotas 19.gs.

apiet kredīta haizivis.

In Īsumā, tie sniedz tos pašus finanšu pakalpojumus, bankas,

bet koncentrēties uz dalītu vērtību, nevis peļņas maksimizēšanu.

Self pasludināja mērķis ir palīdzēt dalībniekiem radīt iespējas, piemēram, sākot mazos uzņēmumus,

paplašinot saimniecības, vai veidojot ģimenes māju, bet ieguldot atpakaļ kopienās.

Tos kontrolē to locekļi, kas arī ievēlēt valdes demokrātiski.

Visā pasaulē, krājaizdevu sistēmas ievērojami atšķiras,

sākot no nedaudzajām grupām biedru

to organizations worth several billion US Dollars

and hundreds of thousands of members.

Uzsvars uz pabalstiem saviem biedriem

ietekme uz riska krājaizdevu sabiedrības ir gatavi uzņemties.

Kas izskaidro, kāpēc Krājaizdevu sabiedrības, gan arī nodara kaitējumu,

izdzīvoja pēdējā finanšu krīzes, kā labāk nekā tradicionālās bankas.

Neaizmirst eksploziju kopfinansējuma pēdējos gados.

Papildus padarot foršās video spēles iespējams,

platformas radās, kas ļauj cilvēkiem saņemt aizdevumus no lielām grupām mazajiem investoriem,

apiet banku kā vidū cilvēks.

Bet tas arī darbojas nozarē.

Daudz jaunu tehnoloģiju uzņēmumiem sākās ar Kickstarter vai Indiegogo.

Finansējumu indivīds saņem gandarījumu būt daļa no lielākas lieta,

un var ieguldīt idejas viņi tic.

Kaut izplatīšanās risku tik plaši

ka gadījumā, ja projekts neizdodas, zaudējumi ir ierobežots.

Un pēdējais, bet ne mazāk: mikrokredīti.

Daudz ļoti nelielus aizdevumus,

galvenokārt izsniegto jaunattīstības valstīs, kas palīdz cilvēkiem izvairīties nabadzību;

cilvēki, kuri bija iepriekš nevar saņemt piekļuvi

nauda tie nepieciešami, lai sāktu uzņēmējdarbību

jo tie netika uzskatīts vērts laiku.

Mūsdienās, piešķiršana mikrokredītiem ir pārtapusi vairāku miljardu dolāru uzņēmējdarbību.

Tātad, bankas var nebūt pat jūsu ielas,

bet bankas lomu līdzekļu sniegšanu iedzīvotājiem un uzņēmumiem

ir svarīgi, lai mūsu sabiedrībā, un ir jādara.

Kurš to darīs, un kā tas tiks darīts arī turpmāk,

ir līdz mums jāizlemj, though

Subtritus tulkoja S.C.